Tīkla drošības arhitektūra

Autors: Judy Howell
Radīšanas Datums: 6 Jūlijs 2021
Atjaunināšanas Datums: 23 Jūnijs 2024
Anonim
AS "Sadales tīkls" darba drošības filma "Dzīvo vesels!"
Video: AS "Sadales tīkls" darba drošības filma "Dzīvo vesels!"

Saturs

Definīcija - ko nozīmē tīkla drošības arhitektūra?

Tīkla drošības arhitektūra ir principu un vadlīniju kopums, kas apraksta drošības pakalpojumus, kas pārvalda tīklu un visus tā lietotājus un lietojumprogrammas, galvenokārt visu, kas atrodas tīklā un par to. Arhitektūra ir izstrādāta, lai apmierinātu lietotāju un uzņēmuma vai biznesa vajadzības, vienlaikus pārvaldot sistēmas, kas ievieš šos pakalpojumus, un lai iestatītu darbības līmeņus, risinot drošības draudus.

Ievads Microsoft Azure un Microsoft Cloud | Šajā rokasgrāmatā jūs uzzināsit, kas ir mākonis skaitļošana un kā Microsoft Azure var palīdzēt jums migrēt un vadīt savu biznesu no mākoņa.

Techopedia skaidro tīkla drošības arhitektūru

Tīkla drošības arhitektūra ir vadošais modelis, kas diktē drošības pakalpojumu veidus, kuri būtu jāievieš, lai aizsargātu tīklu gan no ārējām, gan iekšējām ļaunprātīgām manipulācijām un uzbrukumiem. Šī arhitektūra ir īpaši izveidota tīklam, un tā var atšķirties dažādās implementācijās; tomēr pastāvīga arhitektūras iezīme ir tā, ka tai vajadzētu sinerģēt ar vispārējo drošības arhitektūru, kuru izmanto uzņēmums. Tai nevajadzētu radīt savus noteikumus, kas varētu būt pretrunā ar jau izveidotiem drošības dienestiem vai piespiest pašreizējo sistēmu pielāgoties tam.

Tīkla drošības arhitektūra ir saistīta ar pašreizējo uzņēmuma uzticamo skaitļošanas bāzi (TCB), kuru veido aparatūra, programmaparatūra, programmatūra, operētājsistēmas un lietojumprogrammas, kuras tiek izmantotas kopā ar drošības pakalpojumiem. Īsāk sakot, TCB ir visi sistēmas elementi, kas atbild par drošības politikas atbalstīšanu. Ir ideāli izveidot tīkla drošības arhitektūru kopā ar uzņēmuma vispārējo drošības arhitektūru, lai viss darbotos kopā un tiktu atjaunināts kopā.

Tīkla drošības arhitektūras pamati ir šādi:

  • Piekļuves kontroles saraksts - sistēmas komponentu un lietotāju piekļuves tiesības

  • Satura filtrēšana - potenciāli nevēlama vai ļaunprātīga satura pārtveršana

  • Validācijas mehānisms - lietojumprogrammu datu un lietotāju validācija no atsauces

  • Ierobežojumi - neatļautas piekļuves novēršana

  • Resursu izolēšana - Resursu atdalīšana viens no otra un piekļuves kontroles nodrošināšana